Dzeja 

Dzejas izlases 

Bērnu dzeja 

Esejas 

Proza 

Atdzejojumi 

Sastādītās un anotētās grāmatas 

Tulkotie darbi 

Publikācijas citos izdevumos 

Dziesmas 

 

Foto 

Audio 

Video 

 

Dzīves dati 

Ģimene 

Draugi 

Tu 

 
Jānis Peters


Esi sveiks, mans mīļais draugs Māri,

pirms daudziem gadiem es Tev ieteicu nosaukumu dzejoļu krājumam "Lapas balss". Tas ir Tavs paša dzejolis un brīnišķīgs tēls. Jaunākos laikos Tev radās grāmata "Mana mājas lapa tavai mājas lapai". Ar lapām un balsīm Tu turpinies cilvēkos, jo esi patiešām liels dzejnieks. Šodien, Tavā dzimšanas dienā, Tavs dēls Ingmārs mums dāvina vēl vienu lapu ar balsi, kas ir Tava balss.

Tu esi gadu jaunāks par mani, bet es allaž esmu sevi uzskatījis par Tavu literāro mācekli, jo Tu esi patiess rakstniecības profesionālis, kādu šajos straujajos un paviršajos gados nav nemaz tik daudz.

Jautājiet un runājiet ar Māri Čaklo - jau dzirdu viņa balsi.

Jānis Peters

   
 
Lelde Stumbre


Izrādās, ar labu humora izjūtu, ironiju vai sīku, labdabīgu smiekliņu var tikt cauri sveikā visdažādākajā situācijās. To es pilnīgi noteikti iemācījos no Māra Čaklā un šodien dažreiz jūtu, ka pietrūkst viņa spicās ironijas, kas bieži ir tā precīzākā situācijas izteicēja. Savulaik, kad kā pusaudze vēroju Māri gan sadzīvē, gan dzejas vakaros, kuri tolaik notika ļoti bieži, domāju - jā, ja es tā varētu! Ar tādu apskaužamu vieglumu! Un tik asprātīgi... Nu, nav jau tik traki, par humara sajūtas trūkumu nevaru sūdzēties, bet tas man noteikti nāca pūrā gan no Olafa Stumbra, gan viņa tuvākā Latvijas drauga - Māra Čaklā.

Lelde Stumbre

   
 
Alberts Bels


Viņš bija ziņkārīgs kā bērns un gudrs kā sirmgalvis.Viņā sadzīvoja altruists ar egoistu,un nekad nevarēja  zināt,kurš ņems virsroku.Būdams spoža intelekta un tiešu jūtu cilvēks,viņš radīja nemirstīgu dzeju.

Alberts Bels

   
 
Imants Freibergs

Vaira Vīķe-Freiberga


Mūsu abu atmiņā Māris paliek kā ģimenes draugs un "Dzejnieks", ar lielo burtu, tāds kam ir Dieva dots talants, pateikt ar dzejas vārdiem to ko mēs citi izjūtam, bet neprotam izteikt.

Māris bija sarežģīta personība, pilns negaidītu pagriezienu un pretrunu. No vienas puses, viņš bija atvērts uz visu, bohēmisks, gatavs uz niķiem un stiķiem, gatavs tvert ko dzīve var dot, draudzību, mīlestību. Daudzpusīgs vērotājs aiz savām biezām brillēm, kurš kā sūklis uzsūc iespaidus, uztver smalkas nianses, izjūt noskaņas. Viņam bija ass prāts un lieliskas sprieduma spējas.

No otras puses, Māris bija pa laikam nepieejams, noslēgts, tāds kas uz laiku pazūd, ieiet sevī, kam nepieciešams it kā atslēgties no pasaules lai pārstrādātu redzēto un dzirdēto, lai to pārkaltu, izkristalizētu un izteiktu dzejā.

Māra raksturs atbilst viņa uzvārdam. Viņš tiešām bija apbrīnojami čakls darba rūķis, žurnālists un rakstnieks, kurš spēja iedziļināties lietu būtībā, lai saprastu kas īsti notiek, kas slēpjas aiz lozungiem un izkārtnēm, kurš spēja izprast savu apkārtni, draugus, tuviniekus, sabiedrību, kritiski visu pārbaudīt, dokumentēt un aprakstīt. Viņš saprata, ka vārda spēku nevar atraisīt bez nopietna profesionāla darba, kamdēļ viņa veikums kā redaktoram ir vērā ņemams.

Māris savā būtībā bija dziļš patriots, latvietis, bet ne šaursirdīgs, vai šovinistisks, bet gan
kosmopolīts, atvērts pasaulei, draugiem, gan austrumos, gan rietumos, veicinot savstarpēju sapratni, tulkojot citus dzejniekus latviešiem un latviešu dzejniekus citiem.

Imants Freibergs           Vaira Vīķe-Freiberga

   
 
Jānis Stradiņš


Māra Čaklā man ļoti pietrūkst – kā dzīvē, tā dzejā un arī sabiedrības norišu atainojumā. Nevar sacīt, ka mēs būtu bijuši ļoti tuvi, viņa bohēmas vide un gaitas man bijušas pasvešas, taču katra saskriešanās, sazvanīšanās, saruna bija kā mazi svētki, kas deva impulsus. Vismaz 40 gadu garumā mūsu ceļi bieži ir krustojušies, dažādos arī negaidītos aspektos. Mani ir aizgrābusi visa brīnišķīgā, muzikālā dzeja, kā no "Menueta", viņa ne mazāk nozīmīgā (pagaidām gan tā īsti vēl neizvērtētā) publicistika un sabiedriskā darbība. Ja būtu vairāk laika un noskaņas parakņājoties atmiņā un vecās piezīmju grāmatiņās, varbūt varētu atrast pa kādai drumslai, kādai epizodei, kādai replikai, kas palīdzētu uzturēt dzīvu Māra tēlu, viņa raksturu un darbošanos, papildināt viņa portretu. Īpaši 80.-ajos, 90.-ajos gados, toreizējā Rakstnieku Savienībā , "Literatūrā un Mākslā", "Karogā", arī Latvijas Zinātņu akadēmijā. Diemžēl, pagaidām spēju tikai apliecināt, ka viņš ir bijis viens no labākajiem, visizcilākajiem latviešu dzejniekiem un dziesminiekiem, viens no sava laikmeta patiesākajiem izteicējiem un iedvesmojošām personībām tolaik mazliet sasmakušajā dzīvē, kurš rāva mūs visus ārā no ikdienības. Šādu cilvēku šodien mums ļoti pietrūkst, un tā nav Māra vaina, ka arī tagad mūsu dzīve ievirzījusies nepareizā, provinciālā un sīkumainā gaisotnē. Latvijai šodien, atkārtoju, pietrūkst Māra Čaklā, ar viņa temperamentu, maksimālistiskajiem uzstādījumiem, spožajiem salīdzinājumiem, kas liek katram apzināties, kādi patiesībā esam. Viņš bija dzejnieks no Dieva un mazliet arī no velna. Manā apziņā Māris allaž paliks dzīvs, uzmundrinošs, gaišas izjūtas rosinošs.

Jānis Stradiņš

   
 
Anita Mellupe


...Tās ir tādas īpašas sajūtas... man ļoti bieži pietrūkst Māra Čaklā, ne tikai tad, kad skan viņa dziesmas....

Anita Mellupe

   
 
Harijs Petrockis


Dzejnieki nemirst, tagad es to zinu droši, roku liekot uz sirds. Nemirst SIRDSDZEJNIEKI. Un Māris tāds bija, redakcija - nepareizi, - tāds joprojām ir, - manās domās, at-domās, atmiņās, kas man palīdz nesajaukt kreklus ar sirdsapziņu.

Harijs Petrockis

   
 
Monika Zīle


Negribu apgalvot, ka Māri Čaklo pazinu ļoti labi. Drīzāk draudzīgas apsveicināšanās rāmjos. Taču, ja iznāca kāda saruna, pārsteidza un pat mulsināja lielā uzmanība, ar kādu viņš klausījās - it kā baidīdamies palaist garām, nesadzirdēt to vārdu vai tikai skaņu, kura, iespējams, nepieciešama domas dzirkstij, kas iededz dzejoļa aizmetrni vai apstiprina vīzijā uzplaiksnījušas ieceres lietderību. Reiz kopīgā literātu "blicē" kuplinājām vienas Dzejas dienas Daugavpils pusē. Tur, klausoties Čaklā lasījumos, man šķita - daži paša dzejoļi viņam sāp, gluži fiziski.

Monika Zīle

Pēdējās izmaiņas veiktas 16.06.2009
© Ingmārs Čaklais 2004-2015